Par Klavieru dienu
Ceturtdien, 28. martā, Rīgā, kultūras telpā “Hanzas perons” tiks atzīmēta starptautiskā Klavieru diena jeb ‘Piano Day’.
Pirmā klaviermūzikai veltītā diena jeb 'Piano Day' tika atzīmēta 2015. gada 29. martā. Diena, kad pēc vācu pianista un skaņraža Nilsa Frāma (Nils Frahm) ierosinājuma ikviens plašajā pasaulē tika aicināts godināt šo instrumentu un tam radīto mūziku. Nu gada 88. dienas (atsaucoties uz 88 klavieru taustiņiem) atzīmēšana kļuvusi par tradīciju un šogad norisināsies jau desmito reizi.
Klavieru diena “Hanzas peronā” tiks atzīmēta, vakara ievadā apmeklētājus aicinot uz žurnālista Gundara Rēdera vadīto diskusiju “Viens pret vienu pret vēl vienu”. Tajā par klavierbūves tradīcijām un inovācijām, katram pārstāvot, aizstāvot un dienas izskaņā, iespējams, mainot savu pozīciju, piedalīsies klavierbūvētājs, uzņēmuma ‘Klavins Piano’ vadītājs Dāvids Kļaviņš un klavieru meistars, mūzikas instrumentu kolekcijas un restaurācijas daļas vadītājs, docētājs Klavieru katedrā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Norberts Žugs-Divrē.
Klavieru dienas otrajā cēlienā gaidāms īpašs koncerts. Uz vismaz diviem, atšķirīgiem instrumentiem, pianists Rihards Plešanovs piedāvās klausītājiem savu komponista Dmitrija Šostakoviča pirmo divpadsmit Prelūdiju un fūgu (Op. 87) lasījumu. Īpašs arī tāpēc, ka šis koncerts būs kā “prelūdija” mūziķa ambiciozajai iecerei secīgi un beigu beigās vienkop atskaņot visu komponista “24 prelūdijas un fūgas” ciklu, komponētu aizvadītā gadsimta 50. – 51. gadā.
“Nevaru nepieminēt, ka radniecība ar klavierēm man ir arīdzan numeroloģiska. Esmu dzimis 1988. gada 8. augustā. Klavierēm ir 88 taustiņi, tādēļ mana dalība Klavieru dienā nav nejaušība,” daļēji ar humoru, daļēji nopietni teic Rihards Plešanovs, vienlaikus atzīstoties mīlestībā pret instrumentu. “28. marta vakarā atskaņošu pirmās divpadsmit Dmitrija Šostakoviča prelūdijas un fūgas, kas rakstītas, iedvesmojoties no Johana Sebastiana Baha mūzikas, bet savā muzikālajā rokrakstā un saturiskajā vēstījumā atklāj paša Šostakoviča dzīvi. Viņš ar cieņu pret senajām formām ir veidojis savu skaņu pasauli, kas kļuva par vienu no virsotnēm 20. gs. un mūslaiku pasaules mūzikā. Šis cikls manā pastkastītē nonāca 2021. gada rudenī, vēl pirms sekojošā šausminošā februāra, un, atzīšos, ka šī mūzika man ir likusi izsāpēt un aizlūgt par daudziem šī kara upuriem. Bet tā nav par karu, tā, manuprāt, ir par lielu cilvēcību un mīlestību.”
Klavieru dienas “Hanzas peronā” vizuālajā identitātē izmantoto akvareli īpaši šim notikumam radījis mākslinieks un galerists Kaspars Groševs.