Divus vakarus, 5. un 6. decembrī, kultūras telpā “Hanzas perons” notikumā “Ligeti 100 km/ h” skanēs ievērojamā ungāru komponista Ģērģa Ligeti (György Ligeti) kamermūzika mākslinieka Reiņa Dzudzilo veidotajā klusajā dabā.
1923. gada 28. maijā Rumānijas pilsētā ar tolaik neiespējamo nosaukumu, kuru mūsdienās dēvē par Tarnaveni, piedzima komponists Ģērģs Ligeti (György Ligeti). Šogad viņam apritētu simts. Šādas gadskārtas pieņemts neaizmirst. Tās atzīmē, godina un velta, visādi cenšoties tām pieskarties. Notikums “Ligeti 100 km/ h” top kā mākslinieku un publikas kopīgs pieskāriens Ligeti mūzikai telpā un kustībā. Klusajā dabā, kurā kompozīcijā sakārtoti trīs spilgti komponista kamermūzikas darbi aizrautīgu mūziķu izpildījumā. “Es rakstu taktis. Mūziķiem. Jo viņiem jābūt kopā!” teicis komponists, kura teikto ar ciešu vērīgas publikas klātbūtni paplašina notikuma “Ligeti 100 km/ h” veidotāji.
Abus vakarus kopā ar klausītājiem notikumā būs pianists Rihards Plešanovs, izpildot ‘Musica Ricercata’ – vienpadsmit klavieru miniatūru ciklu, kura nosaukums jau pa druskai teic priekšā tā pētošo, meklējošo, zinātkāro un līdzi vedošo dabu. Vijolnieka Konstantīna Paturska vadītais “Perona kvartets” dosies pa ceļu, kas ved pie viena no diviem Ligeti iespētajiem Stīgu kvartetiem – pie Otrā. Pie vēl viena gan mūziķiem, gan klausītājiem dotā laika un telpas attiecību vērojuma, kura nopietnībā slēpjas arī sava veida spēles elements. Agnese Egliņa, Liene Neija-Kalniņa un Māris Evelons ceļā sastapsies ar virsotni Ģērģa Ligeti kamermūzikā, kā to dēvē vieni – ar Trio vijolei, mežragam un klavierēm jeb komponista veltījumu Brāmsam. It kā savulaik pianista Ekerta Beša (Eckart Besch) pasūtināts, it kā, lai kuplinātu koncerta programmu, kuras centrā bija paša Johanesa Brāmsa Mežraga trio, taču darbs nu kļuvis ne tikai par smailu virsotni 20. gadsimta kamermūzikā, bet arī pagrieziena punktu paša autora daiļradē pēc spēku un domu izsīkuma, ko bija prasījusi opera ‘Le Grand Macabre’.
“Ligeti trīs opusi tiek izstādīti atvērtā telpā kā ainavā, adresējot tos atvērtam skatītājam un klausītājam vienlaikus. Ar laika, ātruma un ceļa palīdzību klusajā dabā jeb uzstādījumā tiek meklēta un atrasta mūzika. Tā atklājas priekšā kā ceļojošs subjekts miglainā mežā. Vai dūmakainā peronā. Šī gada maijā, komponista 100. dzimšanas dienā ar Kristu Dzudzilo blakus “Hanzas peronam” gaidītā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja vietā mēs pieskārāmies poēmai un Ligeti simts metronomu simfonijai ar tādu pašu nosaukumu. Šajā koncertā-notikumā plūsma joprojām nekad nebeidzas, ar 100 km/ h traucoties no vienas stacijas uz otru,” par telpā topošo kluso dabu teic tās veidotājs mākslinieks Reinis Dzudzilo.
Biļetes uz notikumu “Ligeti 100 km/ h”, kas “Hanzas peronā” notiks 5. un 6. decembrī, nopērkamas “Biļešu Paradīzes” tirdzniecības tīklā. Uz katru no vakariem pārdošanā ierobežots skaits biļešu.