Par koncertu
Svētdien, 24. martā, Rīgā, kultūras telpā “Hanzas perons” ar pirmo un līdz šim vienīgo koncertu Latvijā viesosies atmosfēriskā un tumsnējā džeza apvienība 'Bohren & Der Club of Gore' no Vācijas.
Var lieliski saprast tos, kuri saviebjas un skābi nosmīn katrreiz, kad mākslinieks tiek pieteikts kā “leģendārs”, “pasaulslavens” vai pat “kulta”. Taču zināma nopietnība noteikti ir pēdējā apzīmējuma lietojumā, runājot par apvienību ‘Bohren & Der Club of Gore’. Kolektīvs, kuru savulaik – 1992. gadā – Ķelnē dibināja jau izsenis savā starpā pazīstamie Torstens Benings (Thorsten Benning), Robins Rodenbergs (Robin Rodenberg), Rainers Henzeleits (Reiner Henseleit) un Mortens Gass (Morten Gass), laika gaitā ir faktiski definējuši žanru, ko jau pāris desmitgades un pateicoties iedvesmotiem sekotājiem profesionālajā un sarunvalodā pierasts apzīmēt ar ‘doom jazz’. Pat necenšoties izrunāt pilno apvienības nosaukumu ne-vācu valodā runājošo mūzikas cienītāju vidū, parasti ir gana ar ‘bohren’, lai kļūtu skaidrs, ka nevis “urbšana”, bet šis kolektīvs ir sarunas temats. Retās un salīdzinoši īsās turnejas gadu gaitā ir ne tikai audzējušas cienītāju un koncertgājēju loku apvērsti pretējā tempā mūziķu izpildītās mūzikas nesteidzībai, bet padarījušas šos koncertus par sava veida svētceļojumu galamērķiem. Noslēpumainība, kas apvij kopš 2016. gada par trio kļuvušās apvienības dalībnieku personības un koncertu apstākļos konsekventi ievēroto askēzi gaismas partitūrā, ne vienā vien ir tikai vairojusi vēlmi lietot apzīmējumu “kulta grupa”, iepazīstinot topošos sekotājus ar parādību vārdā ‘Bohren & Der Club of Gore’.
“Kas gan ir tas, ko šie spēlē, un kas klausītājus tik ļoti piesaista, bet kritiķiem liek tvert pēc vārdnīcām, lai šo mūziku aprakstītu? Nu, džezs, protams! Jā, džezs. Godīgi sakot, tas, visticamāk, ir džezs, kādu nebūsiet dzirdējuši iepriekš. Vai atceraties Andželo Badalamenti skaņu celiņu seriālam “Tvinpīka”? To lēno, slinko, rotaļīgi minimālistisko 50. gadu rokenrola un salonmūzikas kokteili, no kura, izdzirdot vien dažus akordus, acu priekšā nostājas Odrijas Hornas tēls, koķeti šķērsojot telpu?” pēc albuma ‘Black Earth’ noklausīšanās tālajā 2004. gadā, kad ‘Bohren & Der Club of Gore’ steigšus sāka iekarot klausītāju atzinību arī viņpus okeānam, rakstīja kāds kritiķis.
Pandēmijas pašā priekšvakarā klajā nākušais devītais ‘Bohren & Der Club of Gore’ albums ‘Patchouli Blue’ ir pēdējais viņu studijas veikums un pirmais, kopš, pēc bundzinieka Torstena Beninga aiziešanas, kvartets kļuvis par trio. Kā atzīst cauri laikam nemainīgi rimtajā ‘Bohren’ “apziņas plūsmā” ausis īpaši piešāvušie – nepateiksi. Jo lielākas izmaiņas, jo vairāk lietas paliek nemainīgas grupas muzikālajā universā.
“Tā ir maigākā blekmetāla grupa uz Zemes. Viņi spēlē antisociālu kokteiļu mūziku. Viņi ir eksotika, bet tikai, ja pieņemam, ka tukšas alejas ir eksotiskas vietas un gulēt ar seju zemē kādā no tām līdzinās atvaļinājumam,” teicis jau vēl kāds kritiķis, kura daiļrunību kā ar cirvi gadus vēlāk vienā no intervijām savā ziņā apcirta grupas taustiņnieks Mortens Gass. Vaicāts, kur vēl mūziķi smeļas iedvesmu savai daļradei, viņš atbildēja – džina un tonika glāzē.
Par biļetēm
Biļetes uz ‘Bohren & Der Club of Gore’ koncertu 24. martā “Hanzas peronā” nopērkamas “Biļešu Paradīzes” tirdzniecības tīklā. Pirmās 50 biļetes pieejamas par īpašu cenu – 25.00 EUR. Koncertam tuvojoties, biļešu cena pieaugs. Pārdošanā ierobežots skaits nenumurētu sēdvietu.