David Moore/ Bing&Ruth. Koncerts Hanzas peronā

Vasaras pēdējā, 16. augusta, Klaviermūzikas svētdienā ar solo koncertu pēc gandrīz desmit gadiem Latvijā atgriezīsies ņujorkietis, sapņotājs un mūzikas autors Deivids Mūrs (David Moore), kuru plašāk pazīst pēc viņa alter ego – ‘Bing&Ruth’.

Deivids Mūrs ar kolēģiem jeb tobrīd ‘Bing&Ruth’ kā trio pirmoreiz šajā pusē ar koncertu viesojās 2017. gada maijā. Tobrīd aktuāls un svaigi izdots bija viņa trešais studijas ‘No Home Of The Mind’. Klausītājus arī Latvijā Deivids bija jau ieguvis ar iepriekšējiem izdevumiem un simpātisku sava veida “autsaiderismu”. Varētu likties, ka ‘Bing&Ruth’ ir kārtējais piliens tā brīža nilu frāmu, oulavūru arnaldsu un maksu rihteru jūrā, bet Deivids visu šo laiku, kopš klausītāji viņu iepazina pirms divdesmit gadiem, turējies nostatus.

Dzimis Kanzasā un studējis Griničvilidžas Jaunajā džeza un laikmetīgās mūzikas skolā Ņujorkā, Mūrs pievērsās mūzikas radīšanai, kādu vēlējās dzirdēt pats. Minimālistisku, kinematogrāfam raksturīgi juteklisku mūziku gan solo, gan ansamblim. Tādu, kurā grācija un tembrālie smalkumi izvirzīti priekšplānā, pretstatus žanram savulaik raksturīgajam radikālajam prasīgumam pret klausītāju. Arī pats, ierauts sarunā par savu mūziku, Deivids Mūrs biežāk runās par tās “garu”, nevis “skanējumu”. Biežāk lietos tādus apzīmējumus kā “brīvība”, “atvērtība” un “elegance” runājot par impulsiem mūzikas radīšanai. Deivida Mūra ģimenes iepriekšējās paaudzēs ir gan mūziķi, gan sludinātāji. Viņa tēvs dzimtajā Topekas pilsētā bija zināms kā blūgrāsa spēlmanis un mazajam Deividam ģitāru rokās ielika jau 6 gadu vecumā. Iemācīja arī šo un to, bet, galvenais – iepazīstināja ar dzīvīgo Kanzasas mūzikas dzīvi, jo īpaši tradīcijās balstīto un akustiskiem instrumentiem izpildīto.

Tūkstošgades sākumā, pārcēlies uz Lielo ābolu, Deivids gan studiju laikā, gan ārpus tā kāri iepazina pilsētas mūzikas dzīvi, savus skolas biedrus un citus mūziķus. Veidojās domubiedru grupa un pat vairākas, kas jaucās, pārklājās un visādā ziņā tirdījās un ņēmās, jo vienojošā bija aizraušanās ar klasisko kompozīciju un tās dotajām spējām, kuras likt lietā autormūzikā ar eksperimentālu, kinematogrāfisku vērienu un atskaņojot to hipnotizējošos koncertos. Pieteicis sevi kā solo mākslinieku un autoru, turpmākos un ierakstu ‘City Lake’ (2010) un ‘Tomorrow Was The Golden Age’ (2014) gadus ‘Bing&Ruth’ mēdza izaugt līdz 15 mūziķu kameransamblim dažādos uzstādījumos un inkarnācijās. Mūra ieceru īstenošanai izaugušais mūziķu sastāvs mēģinājumu procesu un ceļošanu krietni vien apgrūtināja, un uzturēt viesistabas kamīnpriekšas garu šādā veidojumā kļuva arvien grūtāk. Viņam tas visbiežāk gan izdevās, jo laikiem un sastāva izmaiņām cauri Deivids Mūrs joprojām lielu daļu saimniecisko jautājumu risina pats, ierakstus koncertos pārdod pats, turneju laikā jaunas vietas cenšas iepazīt tuvāk, uzturoties tajās ilgāk.

Gada sākumā joprojām cienījamās Bruklinas izdevniecības ‘RVNG Intl.’ paspārnē dienasgaismu ieraudzīja Deivida Mūra jaunākais veikums – solo klaviermūzikas albums ‘Graze the Bell’. Tā deviņās kompozīcijās autors mūzikā bez vārdiem dziļi personīgus pieredzējumus pārvērš un abstrahē līdz universāliem iespaidiem un atsaucēm. Kāds jūsmīgs kritiķis ierakstu nodēvējis par “skaņas svētnīcu”. Ar šādu patosu vienmēr jāuzmanās, taču tā noteikti ir svētnīca Deividam pašam. Meditācijas telpa. Ne tikai pati mūzika, bet jau tās dzimšana no autora gara. Piemēram, plates vāku rotā sievietes attēls pludmalē, kas šķiet izšūts un varētu likties, ka… Albuma vāka attēls tik tiešām ir Deivida paša izšūts un tajā redzama viņa dzīvesbiedre, lidinām pūķi Ziemeļkarolīnas pludmalē. Deividam šis darbs prasīja 10 mēnešus – laiku, kamēr ieraksts tika miksēts un gatavots izdošanai, un Deivida paša dzīvē notika daudz skumja un cerīga.

“Nav tādas kalna virsotnes. Nav arī takas pretī tai. Ir tikai cerība, ka, ja mums paveiksies, varēsim pieskarties un drusku iesvārstīt zvanu,” albuma vāka lappusēs ierakstījis Deivids Mūrs.

Biļetes uz Deivida Mūra jeb ‘Bing&Ruth’ koncertu 16. augustā “Hanzas peronā” nopērkamas “Biļešu Paradīzes” tirdzniecības tīklā. Koncertam tuvojoties, biļešu cena pieaugs. Pārdošanā ierobežots skaits sēdvietu.

• Pirmās 30 biļetes pieejamas par īpašu cenu – 30.00 EUR
• Koncertam tuvojoties, biļešu cena pieaugs.
• Ieeja pasākumā no plkst. 17.00.
• Pēc koncerta sākuma apmeklētāji zālē netiks ielaisti.

2026. gadā kultūras telpā “Hanzas perons”, sadarbībā ar “Klavieru salonu 152”, ik mēneša trešajā (lielākoties) svētdienā gaidāms kāda izcila, spilgta un neparasta pianista solo koncerts, ciklā pārstāvētai esot gan vietējo, gan starptautisku slavu guvušu mākslinieku saimei. Gada pirmajos mēnešos jau piedzīvoti šveiciešu izcelsmes pianistes, komponistes un improvizatores Silvijas Kurvasjē (Sylvie Courvoisier) un Riharda Plešanova koncerti, pēdējam izpildot Dmitrija Šostakoviča 24 prelūdijas un fūgas (Op. 87) vienā vakarā. Martā amerikāņu pianists Ādams Tendlers (Adam Tendler) pārsteidzoši aizkustinošā koncertā Eiropā pirmatskaņoja tēva piemiņai veltīto un ‘GRAMMY’ balvai nominēto programmu “Mantojumi/ Inheritances”. Aizvadīti arī Vanesas Vāgneres (Vanessa Wagner), Roberta Flaica (Robert Fleitz), Džona Kamīla Farā (John Kameel Farah) un Buges Veseltofta (Bugge Wesseltoft) koncerti gada gaišākajos mēnešos.