
Par notikumu
Reiz izdzirdot rīsu katla autmātisko paziņojumu par gatavu maltīti, Džaha Kū izjutis skaudru vientulības apziņu. Korejiešu vārdam “Golibmuwon” (고립무원) nav precīzi atbilstoša tulkojuma latviešu valodā, bet tas raksturo bezpalīdzības un atstumtības sajūtu, ar kuru joprojām sadzīvo liela daļa Dienvidkorejas sabiedrības, it sevišķi jaunākā paaudze, kurai pieder arī šīs izrādes veidotājs.
Pirms 20 gadiem Dienvidkoreja piedzīvoja ekonomisko krīzi, līdzīgu finanšu kraham ASV un Dienvideiropā 2008. gadā, kas atstāja lielu ietekmi uz tā laika jauniešu paaudzi. Džaha Kū pieredzēja gan bezdarba izplatību jauniešu vidū, gan sociālās nevienlīdzības sekas, pie kuras simptomiem pieskaitāms pieaugošais pašnāvību skaits, akūta sociālā atstumtība un apsēstība ar personīgo izskatu. Brīžiem smieklīgā, brīžiem smeldzīgā sarunā ar saviem rīsu vārāmajiem katliņiem Džaha Kū (Jaha Koo) iepazīstina skatītāju ar Dienvidkorejas jaunāko laiku vēsturi, atklājot savu personiski politisko notikumu pieredzi, kā arī vispārīgās pārdomās par laimi, ekonomisko krīzi un nāvi.